Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros martā pievienots divdesmit viens Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Vides aizsardzības likuma 9.panta trešā daļa ir viens no Administratīvā procesa likuma 31.panta otrajā daļā paredzētajiem izņēmumiem, kad pieteikumu tiesā var iesniegt sabiedrība (ikviena privātpersona, kā arī personu apvienības, organizācijas un grupas), aizsargājot nevis savas, bet gan citu personu tiesības vai tiesiskās intereses. Likumdevējs tādējādi ir akcentējis sabiedrībai svarīgu un sensitīvu jomu, kurā nepieciešama pastiprināta tiesiskā aizsardzība. Ja sabiedrība ir vērsusies par tādu valsts vai pašvaldības rīcību vai lēmumu, kas apdraud vides kvalitāti, nav nepieciešams konstatēt individuālu personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu.

Politiskā partija ir viens no personu apvienību veidiem. Tādēļ arī politiskajai partijai ir tiesības vērsties tiesā par vides aizsardzības jautājumiem.

Tēze:
Publisko pasākumu likuma 5.panta pirmā daļa ir pieņemta ar mērķi aizsargāt privātpersonas tiesības vai tiesiskās intereses. No minētās tiesību normas arī izriet, ka pašvaldības kompetencē ietilpst kontrolēt publisku pasākumu atbilstību tiesību normām, ja publiskais pasākums ir organizēts tās administratīvajā teritorijā.

Ņemot vērā to, ka persona var prasīt iestādi kontrolēt noteiktu darbību, ja tiesību norma, kas to regulē, pieņemta ar mērķi aizsargāt privātpersonas tiesības vai tiesiskās intereses, secināms, ka personai ir subjektīvās tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par publiska pasākuma atbilstību tiesību normām.

Tēzes:
Mājas īpašnieka (izīrētāja) pienākuma nodrošināt īrniekiem citu līdzvērtīgu īrējamo telpu dzīvojamās mājas nojaukšanas gadījumā attiecināmība uz pašvaldību

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.3panta pirmā daļa regulē īres līguma izbeigšanu sakarā ar mājas nojaukšanu, un tās mērķis ir aizsargāt īrnieku, paredzot īrnieka tiesības paļauties, ka mājas nojaukšanas gadījumā īrniekam netiks atņemta iespēja īrēt sev dzīvesvietu, bet mainīsies tikai konkrēta īrējamā dzīvojamā telpa. Proti, šī norma paredz īrnieka tiesības paļauties, ka, izbeidzot īres līgumu uz dzīvojamo telpu nojaucamajā mājā, izīrētājs būs nodrošinājis īrniekam līdzvērtīgu iespēju īrēt dzīvojamo telpu citur. Šis regulējums prasa jaunā īres līguma slēgšanā ņemt vērā ar iepriekšējo īres līgumu piešķirto īres tiesību būtību. Tiesību norma arī neparedz, ka mājas īpašnieka pienākums ierādīt īrniekam citu dzīvojamo telpu būtu atkarīgs no tā, vai mājas īpašnieks ir privātpersona vai pašvaldība. Tādējādi, ja pašvaldībai piederošā mājā ārpus palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā persona tiesiski īrējusi dzīvokli, pašvaldībai kā mājas īpašniekam (izīrētājam), kurš nolemj nojaukt sev piederošu māju, ir pienākums nodrošināt šādam īrniekiem citu īrējamo telpu.

Dzīvokļu tiesiska izīrēšana pašvaldībai piederošā mājā ārpus sociālās palīdzības sniegšanas kā netipiska situācija

Likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 11.pants neaptver tādu situāciju, kurā pašvaldībai jālemj par īres tiesību piešķiršanu pašvaldībai piederošā dzīvoklī apstākļos, kad pati pašvaldība nolēmusi nojaukt sev piederošu dzīvojamo māju, kurā īrnieki jau tiesiski īrē dzīvokļus nesaistīti ar palīdzības dzīvokļa jautājumu risināšanā sniegšanu. Šādā situācijā attiecīgi piemērojams tikai likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.3panta pirmās daļas regulējums, un likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 11.pants šādā situācijā nesniedz mājas īpašniekam – pašvaldībai – atbrīvojumu no likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.3panta pirmajā daļā paredzētā pienākuma nodrošināt nojaucamās mājas īrniekiem citu līdzvērtīgu īrējamo telpu.

Tēze:
Prokuroru izdienas pensiju likuma 2. panta pirmās daļas 2. punkta norma piešķir Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai kompetenci sniegt prokuroram slēdzienu par to, vai viņa veselības stāvoklis ļauj vai neļauj turpināt prokurora darbu. Invaliditātes likuma normas, kas noteic šīs komisijas kompetenci invaliditātes ekspertīzes veikšanā un invaliditātes noteikšanā, kā arī Prokuratūras likuma normas, kas attiecas uz tās kompetenci prokurora atbrīvošanā no amata, nav speciālās tiesību normas iepretim minētajai Prokuroru izdienas pensiju likuma normai.

Tēzes:
Bāriņtiesu likuma 23. panta pirmajā daļā paredzētais vienpersoniskais lēmums ir ārkārtas līdzeklis, ja nekāds cits risinājums nav iespējams. Izvērtējot Bāriņtiesu likuma 23. panta pirmās daļas 1. punktā paredzēto vienpersonisko lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam, tiesai ir pienākums vispusīgi apsvērt, vai šis lēmums konkrētajā gadījumā ir bijis piemērotākais un samērīgākais līdzeklis bērna tiesību un interešu aizsardzībā un tā pieņemšana ir bijusi bērna interesēs. Tiesai ir rūpīgi jāpārbauda, vai bāriņtiesa lēmumā ir izsvērusi to, vai konkrētajā gadījumā konstatētos apstākļus nekā citādi, kā vien pieņemot vienpersonisko lēmumu, nevarēja novērst un vai nepastāvēja bērna vecāka tiesības mazāk ierobežojošs līdzeklis. Šādā gadījumā būtu arī vispusīgi vērtējams tas, vai turpmākā bērna atrašanās ģimenē var apdraudēt viņa veselību vai dzīvību.

Tēzes:
Personas tiesības vērsties tiesā par Satversmes aizsardzības biroja atzinumu, kas sniegts kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam pirms ārpakalpojuma līguma noslēgšanas

Satversmes aizsardzības biroja atzinums, kas sniegts kritiskās infrastruktūras īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam pirms ārpakalpojuma līguma noslēgšanas, ir starplēmums, kura ietekme uz dažādām personām var būt dažāda atkarībā no tā, kas ir atzinuma adresāts un kas pieņems galīgo lēmumu un tieši par ko. Tiesības vērsties tiesā būtu atzīstamas tikai personai, kuru atzinums būtiski ietekmē, turklāt tikai gadījumos, ja nav iespējams vērsties tiesā par galīgo lēmumu un tā pārbaudes ietvaros pārbaudīt atzinuma tiesiskumu. Tā tas varētu būt gadījumos, ja, piemēram, atzinuma dēļ ar darbinieku tiek izbeigtas vai būtiski grozītas darba tiesiskās attiecības.

Atzinums, kas ietver rekomendāciju līguma izpildē neiesaistīt konkrētu paredzētā ārpakalpojuma sniedzēja norādīto fizisko personu, ja tas nav novedis pie darba tiesisko attiecību izbeigšanas vai grozīšanas, nav uzskatāms par starplēmumu ar būtisku ietekmi.

Personas tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par valsts drošības iestāžu rīcībā esošās informācijas izsniegšanu

Valsts drošības iestāžu likuma 26.panta ceturtā daļa dod iespējas personai vērsties tiesā gadījumos, kad tai nepieciešams aizsargāt savas tiesības un tiesiskās intereses. Tas aptver arī informācijas pieprasījumu pamatotības pārbaudi, tostarp atbilstoši Informācijas atklātības likumam.

Tādējādi personai ir tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par valsts drošības iestāžu rīcībā esošās informācijas izsniegšanu, tostarp gadījumā, ja persona vēlas uzzināt informāciju, kas skar pašu šo personu.

Tēzes:
Būvniecības ierosinātāja statusa pārbaude būvvaldē

Būvniecības ierosinātāja statuss ir materiāltiesisks priekšnoteikums jeb civiltiesiskajās attiecībās balstītas tiesības, kas izriet no īpašuma, valdījuma vai līgumiskām lietošanas tiesībām, taču to izmantošana būvniecības procesā ir pakļauta publisko tiesību regulējumam. Tādēļ jautājums par to, vai persona ir tiesīga ierosināt būvniecību, nav civiltiesiska strīda izšķiršana, bet gan publisko tiesību jautājums, kura izvērtēšana ietilpst būvvaldes vai iestādes, kas pilda būvvaldes funkcijas, kompetencē. Tādējādi būvvaldei vai iestādei, kas pilda būvvaldes funkcijas, īstenojot tai ar likumu piešķirto uzraudzības un kontroles funkciju, ir pienākums pārliecināties, ka persona, kura iesniedz būvniecības ieceres iesniegumu, patiešām ietilpst normatīvajos aktos noteiktajā subjektu lokā attiecībā uz konkrēto būvi vai telpu.

Nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētie dati nerada personai apbūves tiesības

Nekustamā īpašuma valsts kadastra dati pilda uzskaites funkciju, tie ir deklaratīvi dati par nekustamo īpašumu un tā objektiem, taču kadastra dati paši par sevi nerada un nevar radīt apbūves tiesības. Nekustamā īpašuma valsts kadastrā fiksēta telpas iekļaušana dzīvokļa sastāvā neatklāj tiesību rašanās pamatu un nevar aizstāt civiltiesisku pamatu, kas nepieciešams, lai personu atzītu par būvniecības ierosinātāju Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr. 500 „Vispārīgie būvnoteikumi” izpratnē.

Tēzes:
Valsts darba inspekcijas kompetence darba tiesisko attiecību uzraudzībā

Valsts darba inspekcijai ir plašas pilnvaras uzraudzīt jebkurā objektā esošos darba apstākļus, izvērtēt jebkuru darba tiesisko attiecību atbilstību tiesību normu prasībām un piemērot pēc saviem ieskatiem atbilstošākās sekas. Lai arī darbiniekam savu pretenziju izvirzīšanai ir izstrādāts privāttiesiskais strīda risināšanas ceļš, arī publiski tiesiskajā regulējumā darbinieks nav tikai informācijas sniedzējs inspekcijai un pasīvs tālāko notikumu vērotājs. Darbinieks var ne tikai individuāli vērsties pret darba devēju, bet arī lūgt Valsts darba inspekcijas iesaistīšanos, lai tā, izmantojot tai piešķirtās pilnvaras, uzraudzītu, kontrolētu darba devēju un piemērotu atbilstošas sekas, ja nepieciešams.

Tomēr ievērojot darba tiesisko attiecību privāttiesisko raksturu, Valsts darba inspekcija, drīkst iejaukties darba tiesiskajās attiecībās tikai tiktāl, ciktāl darbinieka tiesības skaidri izriet no tiesību normām. Lai secinātu, vai darbinieka tiesības skaidri izriet no tiesību normām, Valsts darba inspekcijai kā darba tiesiskās attiecības uzraugošai un kontrolējošai iestādei ir piešķirtas pilnvaras izvērtēt, vai darba devējs attiecībā pret darbinieku ievēro tās prasības, kas ir izvirzītas tiesību normās. Tādējādi Valsts darba inspekcijas kompetencē ietilpst konstatēt visus nepieciešamos faktus un apstākļus Valsts darba inspekcijas likuma 5.panta otrās daļas 6.punkta piemērošanai, turklāt inspekcijai savu iespēju robežās ir pienākums šos faktus un apstākļus pārbaudīt un izdarīt no tiem secinājumus.

Iknedēļas brīvdienas noteikšana darbiniekam

Elastīgas iknedēļas brīvdienas piešķiršanā par nozīmīgu uzskatāma iknedēļas brīvdienas nodrošināšana jebkurā septiņu dienu perioda dienā.  Tiesību normas nepieprasa iknedēļas brīvdienas piešķiršanu tieši pēc katrām sešām nostrādātām dienām.

Valsts valodas centra pieaicināšana atbildētāja pusē lietā par nekustamā īpašuma vietvārda maiņas atteikšanu

No Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumiem Nr. 50 „Vietvārdu informācijas noteikumi” izriet, ka katrā lietā Valsts valodas centra piekrītošs vērtējums ir nepieciešams nosacījums tam, lai piešķīrējinstitūcija varētu pieņemt lēmumu par vietvārda piešķiršanu nekustamajam īpašumam vai tā maiņu. Turklāt gadījumos, kad vietvārdu piešķir pašvaldība, Valsts valodas centra pamatojums par piešķiramo vietvārdu ir neatdalāma piešķīrējinstitūcijas lēmuma daļa. Tātad ikvienā lēmumā par vietvārdu piešķiršanu tiek ietverts Valsts valodas centra vērtējums, kuru efektīvi izskaidrot un tiesā aizstāvēt var tikai Valsts valodas centrs. Tādējādi lietās, kas saistās ar nekustamā īpašuma nosaukuma maiņu, atbildētāja pusē jāpieaicina Valsts valodas centrs, proti, iestāde, uz kuras atzinuma pamata pašvaldība atteicās pārskatīt un mainīt nosaukumu personas īpašumam. Tas saistīts gan ar privātpersonas tiesību tikt uzklausītai ievērošanu, gan arī ar tiesas pienākumu noskaidrot objektīvo patiesību un pārbaudīt visu lēmuma veidošanā iesaistīto institūciju vērtējumus.

Tiesas pārbaudes apjoms lietās par vietvārda maiņu nekustamajam īpašumam

1. Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumi Nr. 50 „Vietvārdu informācijas noteikumi” vārda iekļaušanai latviskajā kultūrvidē kā valodas pētniecības jautājumam piešķir tiesiskas intereses raksturu. Tādēļ tiesa nevar principā atteikties izskatīt šādu lietu. Tas gan pats par sevi nenozīmē, ka ir pieļaujami strīdi, kuri pēc to rakstura aicina tiesu noskaidrot zinātnisko, vēsturisko vai sociālo patiesību tīri akadēmisku vai personisku interešu dēļ.

2. Privātpersonas un valsts interešu salāgošana vietvārdu piešķiršanas gadījumā, sadarbības ar privātpersonu organizēšana un nonākšana pie galarezultāta ir piešķīrējinstitūcijas un Valsts valodas centra uzdevums. Ņemot vērā šādas pārbaudes izņēmuma raksturu, tiesa var tikai pārbaudīt un uzraudzīt to, vai šajā procesā ir ievērota tiesiska un godīga procedūra un rezultāts acīmredzami un izšķiroši neatstāj kādu no interesēm bez ievērības, nesniedzot izskaidrojumu vismaz minimālā apjomā tam, kā piešķīrējinstitūcija un Valsts valodas centrs ir nonācis pie konkrētā secinājuma. Tāpat tiesa var arī atbilstoši tiesību normām pārbaudīt, vai nosaukums atbilst labiem tikumiem, šajā pārbaudē ietverot arī izvērtējumu par to, vai konkrētās mājas nosaukums nepārkāpj pamattiesības un ir saderīgs ar Latvijas kā neatkarīgas un demokrātiskas valsts iekārtu un tās konstitucionālajām pamatvērtībām (konstitucionālo identitāti).

Tēze:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 12.jūnija Regula (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK)Nr. 1383/2003, ļauj preces konfiscēt un iznīcināt vienīgi uz aizdomu pamata tikai tādā gadījumā, ja abas iesaistītās puses (lēmuma saņēmējs un preču deklarētājs vai valdītājs) ir par to vienisprātis. Ja no preču deklarētāja un valdītāja nav saņemta piekrišana preču konfiskācijai un iznīcināšanai un to nevar pieņemt arī no klusēšanas, tad minētā regula skaidri izslēdz iespēju muitas iestādei preces iznīcināt tikai uz aizdomu pamata par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.

Gadījumā, ja abas iesaistītās puses nav vienisprātis, preču tālākais liktenis ir atkarīgs no tā, kāds rezultāts ir tiesvedībai, kas uzsākta nolūkā noteikt, vai konkrētajā gadījumā ir pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības. Ar „tiesvedību” Regulas (ES) Nr. 608/2013 23.panta izpratnē var tikt saprasta ne tikai prasības celšana civilprocesuālā kārtībā, bet arī administratīvais vai administratīvā pārkāpuma process pašā muitas dienestā.

Ja ir uzsākts process nolūkā noskaidrot, vai patiešām ir noticis intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, muitas iestādei un vēlāk arī administratīvajai tiesai ir objektīvi jānoskaidro fakti un patstāvīgi jāizdara par to secinājumi, ievērojot, ka preču konfiskācija un iznīcināšana tieši aizskar īpašuma tiesības, un tas ir pieļaujams tikai uz pienācīgi konstatētu faktu pamata un pamatojot to ar tiesību normu, kas pieļauj šādu īpašuma tiesību ierobežojumu. Ja abas iesaistītās puses muitas iestādei sniedz pretējus viedokļus par to, vai preces ir tādas, kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, tad šādos apstākļos vienas puses paziņojums, viedoklis, pierādījumi vai paskaidrojumi nav uzskatāmi par pietiekamu un izsmeļošu pamatu galīgam secinājumam par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.

Tēze:
1. Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumu Nr. 676 „Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai” 16.5.apakšpunkts atbalsta nepiešķiršanu sasaista ar atbalsta pretendenta sodīšanu, nevis ar piemērotā soda izpildi (vispār vai noteiktā laikā). Proti, piemērojot šo tiesību normu, nepieciešams konstatēt, ka persona ir sodīta, ievērojot, ka persona ir sodīta ar brīdi, kad ir stājies spēkā lēmums par administratīvā soda uzlikšanu.

2. Noteikumu Nr. 676 16.5.apakšpunktā lietotais formulējums „iepriekšējā gadā” ir interpretējams tādējādi, ka ar to saprot 12 mēnešus pirms iesnieguma izvērtēšanas brīža. Turklāt nav svarīgi, vai persona iepriekšējos 12 mēnešus pirms iesnieguma izvērtēšanas bija sodīta vienreiz vai vairākas reizes. Ja persona 12 mēnešus pirms iesnieguma izvērtēšanas bija sodīta par minēto noteikumu Nr. 676 16.5.apakšpunktā paredzēto pārkāpumu, lēmums par administratīvā soda uzlikšanu ir stājies spēkā un uz personu neattiecas noteikumu Nr. 676 16.5.apakšpunktā paredzētais izņēmuma gadījums, atbalsta piešķiršana ir atsakāma.

3. No noteikumu Nr. 676 16.5.apakšpunkta jēgas un mērķa izriet, ka atbalsta piešķiršana ir atsakāma uzņēmumam, kurš nav pildījis saistības nodokļu, muitas un darba tiesisko attiecību jomā.

Tēze:
Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 14.panta pirmajā daļā ir noteikts, kādi apstākļi jāņem vērā un jāvērtē, nosakot nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu. Ne šajā tiesību normā, ne kādā citā tiesību normā nav paredzēts, ka nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmēra noteikšanā būtu jāņem vērā patēriņa cenu un minimālās mēnešalgas apmēra izmaiņas.

Ja likumdevējs uzskatītu, ka nemantiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmēra noteikšanā papildus minētā likuma 14.panta pirmajā daļā norādītajiem apstākļiem būtu jāņem vērā arī patēriņa cenu un minimālās mēnešalgas izmaiņas, tas tiktu paredzēts tiesību normā.

Tēze:
Ja personas prasījums par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu pamatots ar tiem pašiem apstākļiem, kas jau pārbaudīti Eiropas Cilvēktiesību tiesā un par kuriem piespriests nemantiskā kaitējuma atlīdzinājums, ir pamats atteikt pieņemt pieteikumu, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 191. panta pirmās daļas 3. punktu.

Tēze:
Persona, kura kriminālprocesā iemaksājusi drošības naudu citas personas labā, vispārīgi ir uzskatāma par tādu, kurai ir tiesības izvirzīt prasījumu atlīdzināt zaudējumus, kas tai kriminālprocesā ir nodarīti iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas rīcības dēļ.

Tas, vai ir iestājušies šādu zaudējumu atlīdzināšanas priekšnoteikumi (tostarp, vai ir konstatējama cēloņsakarība starp iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesisko rīcību un privātpersonas norādītajiem zaudējumiem un vai ir pierādīts zaudējumu atlīdzības pamats un apmērs), ir pieteikuma pamatotības pēc būtības jautājums.

Tēze:
Ja valsts ir tiesību normās noteikusi, ka personai, lai tā vērstos tiesā ar civilprasību, ir nepieciešams prasības pieteikumā norādīt atbildētāja personas datus, tad valstij arī pēc iespējas ir jānodrošina, ka personai ir iespējams šos datus iegūt, pretējā gadījumā tiek nepamatoti ierobežotas personu iespējas vērsties tiesā.

Ministru kabineta 2021.gada 17.augusta noteikumu Nr. 563 „Fizisko personu reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanas kārtība” 6.5.apakšpunkta piemērošanā jāņem vērā, ka informācijas pieprasījumu iesniegušās personas rīcībā var nebūt Fizisko personu reģistrā esošā informācija, kas arī ir iemesls, kāpēc persona lūdz iestādei izsniegt šo informāciju. Tāpēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, izskatot personas informācijas pieprasījumu, nedrīkst rīkoties formāli, un tai ir jāiesaistās un no savas puses jācenšas sniegt atbalstu personai datu subjekta identificēšanā. Vērtējot, vai informācijas pieprasījumā ir norādīta pietiekama informācija, lai personas, kuru dati tiek prasīti, varētu identificēt, jāapsver arī tas, vai iestāde no savas puses ir darījusi visu iespējamo, lai varētu identificēt datu subjektu.

Tēze:
Izmeklētāja kā procesa virzītāja atzinums par to, ka mantai ir likumīga izcelsme, nav atzīstams par kriminālprocesu galīgi noslēdzošo lēmumu, uz kura pamatojoties persona var prasīt kaitējuma atlīdzinājumu par iestādes prettiesisku rīcību saistībā ar mantas arestu.

Uzskatot izmeklētāja kā procesa virzītāja atzinumu par to, ka mantai ir likumīga izcelsme, par tādu, kas galīgi izlemj kriminālprocesa mantisko jautājumu, tiktu izslēgta iespēja prokuroram lūgt tiesai atzīt mantu par noziedzīgi iegūtu. Šāds rezultāts apietu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas funkciju dalījumu un izjauktu izmeklētāja un prokurora attiecību raksturu kriminālvajāšanas stadijā.

Tēze:
No tiesību normām izriet mantojuma aizgādņa pienākums katru gadu iesniegt atbildīgajai bāriņtiesai norēķinu par mantojuma pārvaldību, kā arī iesniegt gala norēķinu tad, kad aizgādnis no aizgādņa pienākumu pildīšanas tiek atbrīvots vai atstādināts. Bāriņtiesai aizgādņa iesniegtais norēķins un gala norēķins ir jāizskata un bāriņtiesas priekšsēdētājam jāapstiprina. Bāriņtiesas atteikšanās apstiprināt mantojuma aizgādņa iesniegto norēķinu ir pārsūdzama administratīvā procesa kārtībā.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai virsrakstu (bez tēzēm)